autore Sāra Reja, redaktore, Cities Today
https://www.itu.int/hub/2022/05/smart-home-iot-benefits-social-care-older-persons/
Pieaugošās sociālās aprūpes izmaksas, iedzīvotāju novecošanās un aprūpes darbinieku trūkums rada ievērojamas problēmas Apvienotās Karalistes vietējām pašvaldībām.
Arvien vairāk cilvēku pēta, kā jaunākās palīgtehnoloģijas var palīdzēt neaizsargātiem iedzīvotājiem ilgāk dzīvot patstāvīgi savās mājās, uzlabojot viņu dzīves kvalitāti un vienlaikus palīdzot līdzsvarot budžetus.
Pašvaldībām ir arī jāsagatavojas pārejai no analogās uz digitālo apraidi 2025. gadā, kas prasīs daudzu teleaprūpes risinājumu modernizāciju.
Ieviestās tehnoloģijas ietver sensorus, viedos skaļruņus un apgaismojumu, virtuālo realitāti un video saziņu. Šādām iniciatīvām ir potenciāls demonstrēt viedās mājas patieso spēku, kas sniedzas tālāk par sīkrīku trikiem un īpaši augstām ērtībām.
Mērogs un finansējums vienmēr ir izaicinājumi. Lai virzītos uz priekšu no pilotprojektiem un izmēģinājumiem, vairākas pašvaldības sāk veidot jaunas partnerības un finanšu modeļus.
Virtuve stāsta stāstu
Satonas dome Londonā ir sadarbojusies ar Sutton Housing Group un tehnoloģiju uzņēmumu IoT Solutions Group, lai izvietotu aptuveni 150 mājas sensorus, kas sniedz reāllaika ieskatu indivīda aktivitātes līmenī.
Sadarbība jau bija sākusies saistībā ar lietu interneta (IoT) lietošanas gadījumiem, kas saistīti ar atkritumiem un autostāvvietām. Tā kā pandēmijas laikā palielinājās pieprasījums pēc sociālās aprūpes un bija jāsamazina klātienes kontakti, IoT Solutions Group paātrināti ieviesa jauno produktu.
Sensors uzrauga atmosfēras apstākļu izmaiņas, piemēram, tējkannas vārīšanu, durvju atvēršanu vai maltītes gatavošanu, un var arī identificēt tādas problēmas kā degvielas trūkuma risks vai mitrums.
Ar baterijām darbināmie sensori, kas savienoti, izmantojot mazjaudas plaša apgabala tīklu (LPWAN), tika piegādāti caur pastkastīti, bez nepieciešamības pēc spraudņiem, vadiem vai konfigurācijas, kā arī bez nepieciešamības pēc interneta pieslēguma mājās.
“[Iedzīvotāji] var to nolikt virtuvē un aizmirst par to,” saka Nīls Forss, IoT Solutions Group dibinātājs un tehnoloģiju direktors.
“Atmosfēras izmaiņas, ko nosaka sensors, tiek apkopotas mākonī, un tieši tur mēs veicam visu analīzi, izmantojot algoritmus, lai noteiktu cilvēka darbību, nevis jebko citu.”
Tas veido katra indivīda “digitālo dvīni”, pamatojoties uz viņa tipiskajiem uzvedības modeļiem, un nekavējoties brīdina aprūpētāju, ģimenes locekli vai neatkarīgas dzīves speciālistu, ja tiek konstatētas izmaiņas modelī.
Tas piedāvā alternatīvu, piemēram, teleaprūpes piekaramajām trauksmes signāliem, kurus iedzīvotājiem ir jānospiež un, kā atzīmē Bredlijs Kūpers, Viedo vietu projektu vadītājs un Satonas domes sociālais darbinieks, “bieži vien tie tiek pakārti vai nolikti atvilktnē”.
Kūpers saka, ka sistēma jau ir novedusi pie agrīnas iejaukšanās un izglābusi vismaz vienu dzīvību, kad iedzīvotājs savās mājās nokrita.
Viņš apgalvo, ka pašreizējais pilotprojekts ir arī parādījis datu vizualizācijas un mašīnmācīšanās un paredzošās analīzes izmantošanas priekšrocības, lai kļūtu proaktīvam, nevis reaktīvam. Tam ir potenciāls samazināt pašvaldības izmaksas, kas vairāk nekā 70 procentus no sava budžeta tērē sociālajai aprūpei.
“Mērķis nav pārtraukt saikni ar cilvēkiem [vai samazināt] saņemto atbalstu, bet gan nodrošināt, lai jūs saņemtu pareizo atbalstu pareizajā laikā, izmantojot pareizos līdzekļus,” viņš komentē.
IoT Solutions Group sensoru pakalpojums maksā aptuveni 10 GBP (13 USD) mēnesī par ierīci, un tiek piemērotas atlaides atkarībā no sensoru skaita un līguma ilguma.
“[Tālpakalpojumu] ierīces, kas mums pašlaik ir cilvēku īpašumos, — izmaksas to krietni pārsniedz,” saka Kūpers.
Tagad galvenais ir padarīt tehnoloģiju plašāk pieejamu, izmantojot sistēmisku pieeju.
Nākamajā izmēģinājuma posmā ierīce tiks integrēta vairāku teleaprūpes pakalpojumu sniedzēju platformās, kas padarīs to pieejamu arī vairākām vietējām pašvaldībām citur.
“Problēma, ar ko saskaraties pilotprojektos, ir tā, ka tehnoloģija nav integrēta kā produkts un savienota ar pārējo teleaprūpes infrastruktūru,” saka Kupars. “Jaunu ierīču integrēšana esošajos modeļos ir kaut kas tāds, ko es patiešām veicinu.”
Uzlabo, nevis izgudro
Tāpat kā Satons, arī Ņūkāslas pilsētas dome pilotprojektu laikā pārliecinājās, ka sadarbība ar partneriem ir ļoti svarīga.
Padome sadarbojas ar konsultāciju uzņēmumu Urban Foresight kā digitālās transformācijas inovāciju partneri. Izmantojot uz izaicinājumiem balstītu pieeju, pieaugušo sociālās aprūpes pakalpojums tika atzīts par jomu, kurā digitālajiem rīkiem varētu būt būtiska ietekme, jo īpaši saistībā ar kritieniem. Īstermiņa pakalpojums palīdz cilvēkiem atgūties un dzīvot patstāvīgi mājās pēc uzturēšanās slimnīcā vai vajadzību izmaiņām.
Izmeklēšanas procesā tika atklāts, ka 41 procents aprūpes pakalpojumu lietotāju piedzīvo kritienu pirms aprūpes paketes saņemšanas vai tās laikā, un tas netika centralizēti reģistrēts. Biežākie iemesli bija nepietiekama ēšana un dzeršana, pārstiepšanās vai kritieni, pārvietojoties pa māju, kā arī nepieciešamība pēc labāka līdzsvara un spēka.
Komanda veica tehnoloģiju skenēšanu, lai noskaidrotu, kādi rīki varētu palīdzēt, kā arī lietotāju aptauju par to, kā cilvēki vērtē digitālās tehnoloģijas.
Viņi izvēlējās Amazon Alexa viedās skaļruņus, lai atgādinātu cilvēkiem ēst un dzert, Philips Smart Hue apgaismojumu, lai palīdzētu cilvēkiem orientēties mājās, un fiziskās attīstības programmu, kas tika īstenota videozvana veidā.
“Mūs diezgan pārsteidza, cik daudziem cilvēkiem ir Wi-Fi savienojums un digitālās prasmes, un mēs bijām ieinteresēti izmantot jaunās tehnoloģijas, lai palīdzētu viņiem droši dzīvot mājās,” saka Emma Klementa, Urban Foresight vecākā konsultante.
Izvietošana bija neliela — no 2021. gada pavasara 12 lietotāji saņēma dažādas tehnoloģijas atkarībā no savām vajadzībām, taču Bens Maklaflans, Ņūkāslas pilsētas domes pieaugušo sociālās aprūpes un integrēto pakalpojumu pakalpojumu vadītājs, saka, ka pat šādā mērogā iniciatīva sniedza svarīgas mācības.
Alexa ierīce bija īpaši veiksmīga atgādinājumu funkcionēšanai, viedais apgaismojums bija efektīvs, taču tika uzskatīts par “pārāk sarežģītu pilotējamajām lietojumprogrammām”, un videozvanu lietojumprogramma netika attīstīta tālāk par koncepcijas pierādījumu savienojamības problēmu dēļ.
Projekta gaitā tika izveidota arī sistēma kritienu labākai reģistrēšanai.
Svarīga mācība domei bija izmantot savas stiprās puses. Izmēģinājums parādīja, ka pārbūves komanda ir vislabāk sagatavota, lai atbalstītu pieaugušos tehnoloģiju izmantošanā savu mērķu sasniegšanai, nevis to uzstādīšanā. Nākamajā posmā dome un Urban Foresight sadarbosies ar esošo teleaprūpes partneri, kam ir pieredze mājas tehnoloģiju ieviešanā un tādu jautājumu pārvaldībā kā krājumu kontrole un iepirkumi.
“Princips, ko esam ņēmuši vērā, ir: uzlabot, nevis izgudrot,” saka Klements.
Izdevīguma novērtējumā tika secināts, ka patērētāju tehnoloģiju izmantošana ir izmaksu ziņā efektīva un ka, ja pilots būtu novērsis tikai vienu kritienu, tas būtu atmaksājies vairāk nekā divas reizes.
Nākamajā fāzē tiks izmēģināti arī piekariņi, kas izmanto mobilos sakarus, lai tos varētu nēsāt ārpus mājas, un kuros ir iekļauts atrašanās vietas izsekotājs, lai atbalstītu demences slimniekus, kuri varētu apmaldīties. Alexa ierīces tiks tālāk izmēģinātas aprūpes iestādē.
Klements teica, ka citas svarīgas gūtās mācības ir uz izaicinājumiem balstītas, no tehnoloģijām neatkarīgas pieejas nozīme, kā arī īpaša darbinieka norīkošana programmas pārraudzībai.
Darbs tiek integrēts arī programmā “Collaborative Newcastle” — partnerībā starp domi, veselības un sociālās aprūpes organizācijām, brīvprātīgo sektoru un universitātēm, lai uzlabotu veselību un labsajūtu pilsētā. Maklaflans saka, ka iniciatīvai tagad ir digitāla darba plūsma, kas palīdzēs nodrošināt, ka jaunas idejas tiek izpētītas holistiskā veidā.
Ieguldījumu atdeve
Liverpūle izmēģina digitālās veselības tehnoloģijas savā 5G tīklā. Tas atbalsta svarīgākas lietojumprogrammas un piedāvā sarunvalodas balss iespējas, ko, kā norāda Liverpūles pilsētas domes pieaugušo sociālo pakalpojumu pasūtīšanas un līgumu vadītāja Anna Viljamsa, ir ļoti svarīgi.
“Ir daudz sensoru, kas var izmantot lietu internetu (IoT), un tie ir ļoti labi,” viņa komentē. “Tie ir lētāki nekā tradicionālais attālās aprūpes aprīkojums, tāpēc tas ir pluss. Taču mēs apzināmies, ka tas nevar aizstāt attālās aprūpes sistēmu tādā pašā veidā, jo nevar veikt balss sarunu.”
Darba pirmais posms sākās 2018. gada aprīlī Kultūras, mediju un sporta departamenta 5G testēšanas un izmēģinājumu programmas ietvaros un ilga 20 mēnešus.
Projekts, kas tika reklamēts kā pirmais šāda veida 5G atbalstītais veselības izmēģinājums Eiropā, saņēma 4,9 miljonus mārciņu (6,4 miljonus ASV dolāru), lai pārbaudītu, kā 5G tehnoloģija varētu sniegt izmērāmus ieguvumus veselības un sociālās aprūpes jomā digitāli trūcīgā rajonā.
To īstenoja starpnozaru konsorcijs, un ar brīvprātīgajiem tika izmēģinātas 11 tehnoloģijas, tostarp lietotnes vientulības mazināšanai, telemedicīnas pakalpojumi, virtuālās realitātes sāpju novēršana, vides sensori, pretdehidratācijas ierīce un aptiekas video saite, kas ļauj cilvēkiem droši lietot zāles mājās.
Novērtējumā secināts, ka izmantošana var uzlabot pakalpojumu lietotāju veselības rezultātus un dzīves kvalitāti, kā arī palielināt veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu kapacitāti.
Analīzē tika aprēķināts potenciālais veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumu izmaksu ietaupījums vairāk nekā 200 000 GBP apmērā uz 100 lietotājiem gadā atkarībā no izmantotajām tehnoloģijām.
Projekta otrajai fāzei tika piešķirti papildu 4,3 miljoni GBP, lai izveidotu privātu 5G tīklu veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem atsevišķos Liverpūles rajonos.
Tehnoloģiju klāstā ietilpst medicīniskas klases ierīce veselības stāvokļu attālinātai pārvaldībai un uzraudzībai, lietotne, kas māca trauksmes mazināšanas metodes, attālināts ģimenes ārsta triāžas pakalpojums, brūču aprūpe un pārvaldība, kā arī sensoru tehnoloģija.
Projekts nesen tika pagarināts līdz 2022. gada septembrim, un tā mērķis ir izstrādāt "projektu" privāto 5G tīklu izmantošanai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.
Projekts noslēgsies ar detalizētu privātā 5G biznesa plāna analīzi.
Viljamss sacīja, ka tas attieksies gan uz dzīves kvalitātes ieguvumiem, gan uz stingriem finanšu aspektiem, un varētu ietvert tādus faktorus kā izmaksu ietaupījumi, cilvēkiem ilgāk dzīvojot patstāvīgi, kritienu skaita samazināšanās un aprūpētāju atbrīvotās stundas.
Viņa saka, ka gūto ieguvumu novērtēšana nozīmē skaidru mērķu apzināšanos.
“Mums vienmēr ir bijusi īsta mantra — nekādu tehnoloģiju pašu tehnoloģiju dēļ. Ir visādas pārsteidzošas tehnoloģijas, bet jautājums ir: vai tās atrisina kādu reālu ilgtermiņa problēmu?”
Tīkla efekts
Lai gan biznesa plāns nav tikai monetārs jautājums, pilsētām ir jāapsver, kā programmas var finansēt ilgtermiņā.
Arvien populārāks veids, kā pamatot biznesa plānu, ir holistiskāka pieeja.
“Mums ir plašāks pilsoniskais skatījums ne tikai uz veselības aprūpi un sociālo aprūpi,” saka Viljamss. “Ir vesela virkne citu lietu, kurām mēs varam izmantot šo [tīklu].”
Atspoguļojot tendenci, Liverpūles iniciatīva tiek saistīta ar centieniem mazināt digitālo plaisu, lai vairāk cilvēku varētu piekļūt tiešsaistes iespējām izglītības, darba un sociāliem mērķiem.
Turklāt, tā kā Liverpūles tīkls ir privāts, pilsēta var piedāvāt mobilo tīklu operatoriem “šķēles”, lai aizpildītu pārklājuma nepilnības.
“Tas maina ierastās attiecības ar mobilo tālruņu uzņēmumiem,” saka Viljamss. “Viens no lielajiem uzņēmumiem man teica: “Ann, mums nav nodaļas, kurā pašvaldības pārdod mums: mēs pārdodam jums.””
Viljamss sagaida, ka šis "traucējošais" modelis kļūs populārāks vietējo pašvaldību vidū.
Pieņemšana
Cilvēku mājas ir viņu privātākās telpas, tāpēc rodas jautājumi par to, vai digitālā uzraudzība varētu šķist uzmācīga.
Kūpers apgalvo, ka ļoti nedaudzi Satonas iedzīvotāji, kuriem tika piedāvāts šis pakalpojums, no tā atteicās. Netiek veikta ne vizuāla, ne audio ierakstīšana, un netiek vākti nekādi personas dati.
“Patiesībā tas bija diezgan vienkāršs jautājums, jo nebija nepieciešama sarežģīta uzstādīšana. Laikā, kad cilvēki ļoti uztraucās par savu veselību, manuprāt, bija apsveicami, ka vietējās varas iestādes apsvēra veidus, kā nodrošināt cilvēku drošību.”
Ņūkāsla atklāja, ka daži iedzīvotāji bija piesardzīgi, kad ar viņiem sazinājās pa tālruni, un izrādījās svarīgi aiznest viņiem aprīkojumu un to nodemonstrēt.
Urban Foresight sniedza norādījumus par datu pārvaldību un informāciju, kas tika sniegta cilvēkiem par dalību izmēģinājumā.
“Noteikti ir daudz veidņu, ko mēs varēsim atkārtoti izmantot nākotnē,” saka Maklaflans.
Viljamsa teica, ka neliels skaits dalībnieku Liverpūlē atdeva sensoru ierīces, sakot, ka viņiem nepatīk sajūta, ka viņus visu laiku uzrauga. Šie rīki "nav paredzēti visiem", viņa saka, taču uzskata, ka tas laika gaitā pakāpeniski mainīsies, cilvēkiem arvien vairāk pierodot pie tādām ierīcēm kā viedpulksteņi un citas tehnoloģijas.
“Mēs arī nevaram izteikt vispārējus apgalvojumus,” viņa saka. “Ir daudz [vecāka gadagājuma cilvēku], kuri pandēmijas dēļ pēkšņi kļuvuši par Facebook portāla vai Google Hub ekspertiem.”
“Viņi izmanto tehnoloģijas, īsti tās nesaucot par tehnoloģijām – viņi zina, ka var runāt ar saviem mazbērniem, ja viņi dara to, šito un šito. Un tā mēs redzam, ka cilvēki lietas pieņem.”
Šis raksts pirmo reizi tika publicēts vietnē Cities Today.
Attēla kredīts: SHVETS ražošana, izmantojot Pexels
Publicēšanas laiks: 2022. gada 6. maijs